Vai zināt citu novadu, kas savā teritorijā pat trīs reizes atkārto valsts kontūras? Tās ir rajona robežas kartē, sala Dviraģa ezerā, Apvalusis (Apaļais) ezers. Novada lielākā upe Nemunēle ir kā neliels Lietuvas lielākās upes – Nemunas – atspulgs, atpūtniekus te piesaista skaistā daba. Ainavu veido vairāk nekā trīssimt kultūras un vēstures pieminekļu. To vidū – skaistākais Lietuvas neogotikas ansamblis – Rokišķu Sv. Mateja baznīca, Lietuvas klasicisma urbānistikas lepnums – Neatkarības laukums Rokišķos, 2011. gada izcilākais Lietuvas tūrisma galamērķis – Rokišķu muiža (tagad – Rokišķu novada muzejs). 2012. gadā Rokišķu iedzīvotāji plāno sakārtot UNESCO pasaules kultūras mantojuma objektu – Strūves loka Gireišu ģeodēzisko punktu.

  • Rajona platība – 180,6 tūkst. ha;
  • Ap 36 000 iedzīvotāju, no tiem ap 16 000 – Rokišķu pilsētā;
  • Ģeogrāfiskais stāvoklis – atrodas Lietuvas ziemeļaustrumos, gara valsts robeža ar Latviju;
  • Etniskais reģions – Aukštaitija;
  • Bijusī sēļu cilšu zeme (14. gs. sēļi apvienojās ar latgaliešiem un lietuviešiem);
  • Aizsargājamās teritorijas: valsts nozīmes Jankūnu ģeomorfoloģiskais, Notīgales, Petrošišķu un Suvainišķu purvu, Kumpoļu hidrogrāfiskais, Čedasu ezera Eiropas nozīmes ornitoloģiskais liegums, daļa Sartu reģionālā parka teritorijas;
  • Rokišķu pilsēta dibināta 1499. gadā.

No Rokišķiem nāk daudz ievērojamu cilvēku. Starpkaru laikā Lietuvai tie devuši trīs Ministru prezidentus – Vladu Mironu, Antanu Tumēnu, Jozu Tubeli, pēc atmodas – Prezidentu un ilggadēju Ministru prezidentu Aļģirdu Mīkolu Brazausku.

Arī pašreizējais Polijas Republikas prezidents Broņislavs Komorovskis nāk no Rokišķu rajona Kavolišķiem… Bet cik daudz laba savas valsts labā ir darījuši Rokišķu novada cilvēki! Par Lietuvas valsts un nacionālo prēmiju laureātiem ir kļuvuši novadnieki: rakstnieki – Ļuds Dovīdēns, Sigits Paruļskis, Vanda Juknaite, aktrise Monika Mironaite, ķirurgs Vītauts Jons Sirvīdis, mežkopis Leonards Kairūkštis. Lietuvas konstitucionālo tiesību pamatus likuši juristi Antans Tumēns un Mīkols Romeris, bet 20. gs. lietuviešu profesionālās mākslas pamatus – Justins Vienožinskis. Lietuvas tautas mākslu vēl neredzētās virsotnēs pacēlis Ļongins Šepka un Monika Bičūniene, lielu ieguldījumu Lietuvas muzikālās kultūras attīstībā devis čehs Rūdolfs Līmans, kas dzīvojis un strādājis Rokišķos, kā arī operdziedātāja Irēna Jasjūnaite. Te savus darbus radījis un dzīvojis tautas dziesminieks un dzejnieks Antans Strazds, savas daiļrades ceļu sācis pazīstamais liriķis Pauļus Širvis. Teātra tradīcijas izkopuši novadnieki aktieri Vaiva Mainelīte, Ramūns Rudoks u. c. Šo sarakstu varētu turpināt vēl ilgi. Ievērojamākajiem novadniekiem piešķirti Rokišķu novada goda pilsoņu nosaukumi.

No Rokišķu rajona nāk ne tikai strādīgi zemnieki, bet arī radoši uzņēmēji. Pateicoties viņiem, Rokišķu iedzīvotāji ražo sieru un citus piena, gaļas un zivju produktus, eļļu, spirtu, vīnu, cep maizi, pīrāgus (mums ir 7 ceptuves!), projektē un izgatavo lauksaimniecības tehniku, alternatīvo enerģiju, šuj apģērbus, vij virves, šie izstrādājumi nonāk arī tālās pasaules zemēs. Rokišķu rajons pēc industriālo uzņēmumu apgrozījuma augšanas tempiem un rūpniecības produkcijas uz vienu iedzīvotāju pārsniedz vidējos apriņķa un valsts rādītājus. 2010. gadā rajonā tika reģistrēti 26,2% no apriņķī esošajām saimniecībām.

Rokišķus dēvē ne tikai par teātra dzīves, bet arī koktēlniecības un izgleznoto logu slēģu galvaspilsētu. Tā kā ir daudz teātra mākslas veidotāju un cienītāju, Lietuvas nomalē tiek rīkoti profesionālo teātru festivāli. Tradīcija turpinās jau teju trīs desmitgades. Starptautiski ērģeļmūzikas, klasiskās mūzikas, amatierteātru un citi pasākumi šeit sapulcina mākslas cienītājus no dažādām valsts vietām. Pilsētu izdaiļo Eiropā lielākais tematiskais koka skulptūru parks. Rokišķos tiek piešķirtas republikas mēroga Ļ. Šepkas, Ļ. Dovīdēna un J. Keļoša prēmijas. Šeit, vienā no nedaudzajiem rajoniem valstī, ir izveidota augstskola – Panevēžas koledžas Rokišķu filiāle, tiek izdots republikā labi zināms novada kultūras žurnāls „Prie Nemunėlio“, pilsētas viesus un tūristus laipni sagaida Tūrisma informācijas centrs.

Neesat dzirdējuši un redzējuši? Laipni lūgti! Atbrauciet ekskursijā, atbrauciet atpūsties, atbrauciet strādāt, atbrauciet dzīvot!

Top