Senie Panemunis aizsardzības nocietinājumi

16. gadsimta otrā puse – 17. gs. Panemunīs bija pagasts, pilsēta un privāta nocietināta muiža, pēc tam aizstāvēja nocietinājumus, kas tika izmantoti 1625. gadā zviedru uzbrukumu laikā. Tāpat kā tā gada augustā-septembrī Panemun tika pieminēts zviedru un etmana Kristofera Radvila kaujās, tajā pašā gadā Panemun tika nodedzināts. Tomēr augusta hronikā Panemunis muiža tiek pieminēta arī Ziemeļu kara laikā (1700–1721). Pēc tam viņa apkalpe sastāvēja no “80 neprecētu zēnu kavalērijas un vīriem, kuri steidzīgi tika izsaukti, un vēl 20 tika turēti Pilkalnī kā sekotāju pulks, kas pieder Panemunis pilij.” Tādējādi pēc 1625. gada muižas nocietinājumi tika atjaunoti.
Mūsdienās ir palicis maz Panemun nocietinājumu. Pirmkārt, tas ir kalns, kas paceļas 11 m virs upes, kura augšdaļa ir četrstūris, ko ieskauj krastmala. Tās malas ir 56-60 m garas. Zemākais ir krastmalas austrumu ārējais slīpums (apmēram 4,6 m), līdzīgs augstums un dienvidu slīpums, no upes puses ir aptuveni 11 m augsta klints, nedaudz zemāka un krastmalas ziemeļu slīpums. Šajā slīpumā atrodas apmēram 6 m platas istabas trīs sienu drupas, kas sagrieztas kalnā. Krastmalas platums ir apmēram 2-3 m, aiz tā iekšpusē ir 3 m dziļš grāvis, kura augšdaļa ir gandrīz 14 m plata. Vietne iekšpusē ir nedaudz zemāka par uzbērumu un nav gluži regulāra – 30 x 35 x 27 m. Šī neregulārā trīsstūra īsākā (27 m) puse ir vērsta pret upes pusi. Pieaugot zviedru uzbrukuma draudiem, viņš spēja aizstāvēt muižas ēkas un apkalpi. No otras puses, agrāk šajā vietā varētu būt bijis pilskalns, kas tika pārbūvēts un izmantots vēlāku laiku aizstāvēšanai. Tomēr šīs hipotēzes var pamatot vai atspēkot tikai arheoloģisko izrakumu laikā vai atklājot jaunus vēstures avotus.

Avots Veliutė I. „16. – 17. Nocietinājumu attīstības atspoguļojumi Lietuvā ”2020. gadā