Marimont serpentīns un ūdensdzirnavu paliekas

Marimontas pagalms tika uzcelts 19. gadsimta otrajā pusē un piederēja Antazaves muižai. Šajā vietā uz Zalves straumes tika uzbūvēts aizsprosts un tika uzbūvētas dzirnavas ar piķi un kokzāģētavu. Bija arī kārstas vilnas, vērptas dzijas, vilnas dzirnavas. Ļoti uzcelts ceļš ved uz Marimontu no Bradesiai. Marimonts, tulkojumā no latīņu valodas (Mori Mont) – nozīmē mirušo kalnu. Kalna galā ir nekad nesasalstošs avots, kura ūdens plūst no kalna lejā Marimontas virzienā. Rezultātā ceļš vienmēr bija slidens, slapjš un netīrs. Mēdz teikt, ka ziemā daudzi cilvēki ir krituši un bezrūpīgi upurējuši savu dzīvību. Lai cilvēkiem būtu vieglāk braukt uz dzirnavām, šajā ceļa posmā bija jāveic daži pielāgojumi. No kalna lejā ceļu sāka bruģēt ar akmeņiem. Lai ceļš nebūtu stāvs, tas tika uzbūvēts ar serpentīna cilpu. Dzirnavas, kokzāģētava un dzirnavas darbojās pat pēckara gados, bet, kad ugunsgrēks izcēlās 1946. vai 1947. gadā, līdz mūsdienām bija palikušas tikai akmens mūra paliekas un daļa no akmeņiem celta stūra.
Marimontas ir izņēmuma vieta, jo uz Zalves strauta tilta jums ir viena pēda Rokišķos, viena Zarasai rajonā, viena pēda Paņevežā un otra Utenas apgabalā.